atkal kāds laiciņš pagājis, kad saņemos parādīt izdarītos darbiņus. daži jau sadāvināti un nesabildēti, bet kaut kas palicis ar ko palielīties, ka man ir sanācis.
Zeķu adīšana ir mana vājība – tad nu protams atkal kādas ir tapušas. Kur nu bez tām mana atskaite ? 
un te nu arī mani tamborējumi. uznāca baigā vēlme ar vienu adatu paķimerēties 
meitai ļoti patīk un tik visu laiku velk mani pie tambordiegu kastes un rāda kādā krāsa nu nākošo vajag darināt
Gads iesācies diezgan raženi adījumu ziņā. Pabeidzu savu ilgdarbu- iesākts 2009.gada novembrī . Tagad esmu gatava doties uz siltām zemēm, lai varētu vakaros, ko siltu uz pleciem uzmest. Vismaz mazliet, kas savādāks no ierastām jakām un lakatiem
Un protams – zeķes un cepure Te protams, tikai tās, kas pašai vairāk patikās krāsās un rakstos, pārējās palika aiz kadra.
Secināju, ka meita, visu laiku kaut ko grib tikai sev vai lellēm, tad nu saņēmos un mazākajam ģimenes loceklim ar ko uzcakināju.
Esmu baigais dziju taupītājs, taupu, gan neadot, gan adot. Tad nu atkal bija sakrājies mazo kamoliņu grozs, un sanāca meitai jaka. 
Zeķu dzijas sapirktas un sāktas arī lietotas tam paredzētam mērķim, ne tikai plauktu aizpildīšanai Dažkārt zeķēm aizmirstas pieadīt pēdas
Kas nu iemācīts protams, priekš ZSV dāvanām ir jātaisa
Vienu dienu man meita ielīda skapī un atradu manu kasti ar tambordiegiem. Tad nu protams uzreiz vajadzēja viņas lellēm kleitas. Krāsas pati pateica kādas, tad nu man protams, tik jāķeras un jātamborē. Baigais spečuks neesmu, bet nu kaut ko mugurā velkamu darināju.
